Pagraba dzīvoklī drūmā
Dienas mums atnāk un iet,
Sienas mitras mūs aizsedz,
Ārā tur pasaule zied.

Apkārt mums lido še nāve,
Salti dveš briesmonis bads.
Ak, kam tu pagurt jau sāci,
Drūmi kam lūko tavs skats?

Neļauj dvēselei raudāt,
Te šinī tukšumā, draugs.
Teic tai, ka gaisma un ziedi
Mūs arī reiz brīvībā sauks…

Klausies - pār mirušām tālēm
Rītenis pamodies pūš!
Diena būs dzirkstoša gaiša,
Vainagots rozēm mūžs…

Lai mūs šīs velves ar smacē,
Dvēsle kā ugunīs tvīkst,
Degošo brīvības liesmu,
Kas viņu slāpēt gan drīkst.

Draugs, mūsu diena jau tuvu,
Mūžīgs nāk gaismas spēks,
Ārā jau rītenis modies -
Saule, drīz saule mums lēks!