Tad ziņģēsim to ziņģi, pidrallā, pidrallā,
Par vienu melderzelli, pidrallā, pidrallā.
Tas mīlēja vien` meitiņ`,
To otru arīdzan,
Pidrallalā, pidrallalā, to otru arīdzan.

Tā vien` bij` meldermeitiņ`,
Tā otr` bij` saimniekmeitiņ`,
To vien viņš apņēma,
To otru atstāja.

Tā izraun sētas mietu
Un iedur sirsniņā.
Un iedur sirsniņā,
Tur iztek asintiņš.