Vakar viens pats, kad sēdēju krogā,
Skaistu sievieti redzēju tur.
Lūpām sarkanām, dzērienu rokā,
Acīm tumšām, kas kvēlo un bur.

Viņa pienāca, nosēdās blakām,
Maigs un pavedinošs pieskāriens.
Melnais acīs man likās ko sakām,
Kārdināja kā dzirkstošais vīns.

Un es gandrīz jau biju
Gatavs aizmirsties, lepnums lai krīt.
Gandrīz jau biju
Gatavs sirdsapziņu dubļos mīt.

Kad, kopā dejojot, čukstēja viņa:
Nāc līdzi, lai vakars nav velts.
Likās atspīdam tumšajās acīs
Mana laulības gredzena zelti.

Un es jau gandrīz biju
Gatavs viņai iet līdzi, aizmirsties.
Jā, gandrīz jau biju,
Bet tava mīla lika man atgriezties.