Tāltālu aiz laiku, aiz telpas, Kur bezgala jūru redz, Es sēdu uz krasta, un migla Mani dziļi ietin un sedz.
Zilsilgu vainags man galvā Un sapņu roze pie krūs, Man zemu, zemu virs galvas Vien vientuļa zvaigzne mirdz.
Es sēžu un sapņoju sapni – Sapni to visjaukāko Un kaijas spīdošiem spārniem Mani lēni aplido.
Es liecos un smeļu putas, Un putas caur pirkstiem līst. Es redzu: mans jaukākais sapnis Ar putām līdzi šķīst …
Rist ilgu vainags galvas, Vīst sapņu roze pie krūts. Augstu, augstu virs galvas Man vientuļa zvaigzne mirdz.
|