Na, na, na, na, na, na, na
Na, na, na, na, na, na, na, na, na, na

Ja esbūtu laiva, kas slīd
Tad es tevi aizvestu rīt
Tālu projām, domas, kur klīst
Un neviens mūs nepazīst

Ja es būtu auto, kas brauc
Tad es līdzi ņemtu daudz.
Tik vien
Kā šo prieku- mīlēt un ciest
Pārējo var projām sviest!

Bet es esmu tikai ēna, kas krīt
Tev aiz muguras, tev to neieraudzīt
Bet es esmu tikai pēdējais trolejbuss vien
Kas gar tavu māju skrien
Arvien, arvien

Ja es būtu pērkons, kas dun
Tad es tevi apskautu un
Tik vien
īsu brīdi, vārdi vēl prot
Nenopirkt un nepārdot