Jau ziedoņa vēsmas no dienvidiem plūst.
Jau cīruļi skaņi dzied gaisā;
Drīz pēdējais ledus pa pakalniem kūst,
Un ziedonis puķes jau raisa.

Lai noveļas katram nu skumības slogs.,
Lai sirdis smeļ līksmības sauli;
Priekš bēdām vēl laiks ir, jo ātrāk kā koks,
Kas zaļo, mums nobālēs kauli.

Tad kamēr vel jaunība dzīslās mums rit
Lai jautrībai neļaujam beigties;
Kad miršanas tumšajā stundā reiz sit,
Uz mieru lai tad varam steigties!