Kādēļ skumjas tavās acīs
Šovakar, mans draugs?
Prieka brīžus garām laistos
Tos vairs neatsauks

2x
Jaunība, jaunība,
Sārtais vīna trauks,
Dzer no tā līdz rudens salnās
Novīst dzīves lauks.

Bij` vasara toreiz tik zaiga
Un ziedēja pļava un sils,
Tu pretī man nāci tik maiga,
Tev galvā bij` lakatiņš zils.

Atmiņā lakatiņš zilais,
Mati kā saulstaru riets,
2x
Biji man viena,
Nakts tā vai diena,
Mīlas viskrāšņākais zieds.

Gaišos ziedos vasara vējus piebūrusi,
Lai tie visi šūpotos tik uz tavu pusi.
Kādreiz teici sūrumā, gundegai es rada,
Var jau būt, ak, maigums, rāms mani šodien vada.

Kādai meitenei Cesvainē es šīs rindas rakstu,
Jo man grūti vakaros vērt aiz laimes plakstus,
Sen varbūt tā aizgājusi prom pa svešu taku,
Tomēr domās atļauts pabūt brīdi blakus.

Mežezeru migla sirmā sagšā tin,
Vecās dzirnas žiglā upe atrast zin.
Straume dzirnu ratos dien' un nakti līst,
Viļņu vālos platos baltas putas šķīst.

2x
Vecās likteņdzirnas
Mūsu mūžu maļ,
Gadi skrien kā stirnas
Un nenāk atpakaļ.

Nekad, nekad!