Jau aiz kalniem, jau aiz lejām
Zuda, grima saules liesma;
Tālumā kā izdzisdama
Atskan ceļinieka dziesma.

Rokas salicis, es klausos:
Ko gan ceļavīrs tur dzied?
Vai par zilo brīnumpuķi,
Kas aiz svešām jūrām zied?

Vai viņš dzied par zvaigžņu bariem
Zilās debess dziļumos?
Vai par mēness sudrabstariem
Krēslas pilnos eglājos?

Vai viņš tālā dziesmā sūta
Saviem mīļu sveicienu,
Stāsta viņiem, sirds cik grūta,
Maldoties pa svešumu?

Vai viņš priecājas, ka tuvu
Tēvu zemes robežas?
Viss var būt… bet manā sirdī
Mostas gaužas žēlabas.

Katrs zin, kur tēva māja,
Katrs zin, kur gaida to…
Tikai man nav gaidītāja,
Nav, kurp iet no svešuma!

Un kā putniņš, kura ligzdu
Ļauni bērni postīja,
Tā bez cerības es dodos
Projām tālā svešumā.

Jau aiz kalniem, jau aiz lejām
Zuda, grima saules liesma…
Tālumā kā izdzisdama
Atskan ceļinieka dziesma.