Kā pa tumsu, kā pa ēnu
Kā pa rudeņaino miglu
Tā tu atnāci un šķīries
Zelta jaunība

Teicies mani vest caur gāršu
Pāri muklājiem un purviem
Tur, kur mūžam lauki zaļo
Puķes zied un zilā gaisā
Mīļā saule mirdz

Un kad zari ģīmī sitas
Birdinājot auksto rasu
Tad kā sapņodams vēl jūtu
Še uz vaiga tavu skūpstu
Zelta jaunība