Uz galda vāzē jasmīnzars,
To nolauzu es šovakar.
Feličita, Feličita!
Kad upes malā staigāju,
Ar to es knišļus baidīju.
Feličita, Feličita!
Tu domāji, ar nolūku
Es zariņu to nolauzu.
Feličita, Feličita!
Man pretī nāci smaidoša
Un it kā kaut ko gaidoša,
Feličita, Feličita!

Piedz.:
Cik es gan biju neaptēsts,
Nu varu tik sev matus plēst,
Kaut, protams, es to nedaru,
Jo nemīlu plikpaurību.

Kad gāju prom, es raudāju,
Bet zariņu neatdevu.
Feličita, Feličita!
Tu skatījies tik savādi,
Ap dūšu kļuva sērīgi.
Feličita, Feličita!
Uz galda vāzē jasmīnzars,
Un zinu, tas ir pēdējais.
Feličita, Feličita!
Ko nolauzu es upmalā,
Kad biju mīlas neprātā.
Feličita, Feličita!

Lai labāk mani knišļi sūc,
Es negribu vairs ķezā būt.
Feličita, Feličita!
Dēļ tādiem nieka zariņiem
Tur upes malā nolauztiem.
Feličita, Feličita!
Ja gribi, pati zarus lauz,
Man neprasi, jo tas par daudz.
Feličita, Feličita!
Ar knišļiem pati galā tiec,
Bet mani, mīļā, mierā liec!
Feličita, Feličita!